Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Stihijas plosīšanās jeb kāpēc pērkona negaisa laikā der izslēgt kompjus

Nupat atgriezos no vasarnīcas.
Vakar mums Daugavpilī bija briesmīgs negaiss ar visiem briesmīgam negaisam piederīgajiem atribūtiem: zibeņiem, pērkonu, gāzienu un aparatūras bojāšanu. Gāziens bija tāds, ka uz manas istabas paklājseguma izveidojās vesela peļķe (balkona durvis nebija aizvērtas). Pēc stundas es atklāju, ka arī otrā istabā uz lamināta ir milzīga peļķe, tiesa gan, 4 metru attālumā no balkona durvīm. Ja tā turpināsies, tad man nāksies atmest savu ateismu un kļūt par  Tibetas sešmetrīgo alu izbāzeņu pielūdzēju.

Tiesa gan, ar ūdeni mūs nenobiedēsi. Jo no negaisa var sagaidīt kaut ko vēl trakāku. Jāpaziņo, ka mans sistēmas administrators un provaideris labi orientējas enerģētikā (Godīgi sakot, es meklēju piemērotāku vārdu, bet neko labāku neatradu). Un tāpēc ne tikai visiem klientiem iesaka negaisa laikā izslēgt elektroaparatūru no rozetes, bet arī pats tā dara. Tā ir preambula. Bet paši fakti ir šādi.

Provaiderim nodega neizslēgts komutators (albāņu valodā — svičs), respektīvi, iekārta, kas savieno dažādus datorus lokālajā tīklā. Par laimi, klientus no sviča viņš bija atrubījis. Kāpēc par laimi?
Tāpēc, ka tajā pašā laikā manā vasarnīcā notika lūk kas.
Zibens iespēra stabā, kas atrodas 60 metrus no 5 datoru lokālā tīkla. Tas izraisīja sprieguma lēcienu barošanas tīklā un vienlaikus traucējumus vītajā pārī (telefona un lokālā tīkla vados).

Stihijas plosīšanās rezultātā pirmajā mājā (bez datoriem) burtiski uzsprāga telefons. Nākamajā, dators bija izslēgts, bet nebija atvienots no rozetes, kā rezultātā nelaimīgais kompis nodega pilnībā. Nākamajā mājā dzīvoja viltīgāki biedri, un tāpēc visi datori bija izslēgti no rozetes. Bet, kā redzams, ne pietiekami viltīgi, jo no lokālā datortīkla atvienot neiedomājās. Tāpēc arī nodega svičs, 2 tīkla kartes, kurās bija iesprausts vads no lokālā tīkla (atgādināšu, ka kompji tajā brīdī bija izslēgti no rozetes) un ADSL modems, kas bija pieslēgts telefona līnijai.
Nākamajā mājā nekas nenodega tikai tāpēc, ka tā ir mana vasarnīca un tur nekā arī nav. Pirmspēdējā un pēdējā mājā pilnībā nosprāga ne tikai paši datori, bet arī monitori.

Bet cilvēkam, kurš dzīvo veselus 150 metrus no zibens spēriena vietas, nodega tīkla karte un gļuko skaņa.
Lūk, tādi rezultāti.

Tagad nabaga biedri domā, ko viņiem melot teikt garantijas servisam un provaiderim (2 no 3 nodegušajiem kompjiem bija ar garantiju).
Atliek piebilst, ka nevienā mājā rozetēs nebija zemējuma, lai gan elektriķi nesen mainīja aparatūru un elektrības sadales skapī  tas bija. Secinājumus izdariet paši.
P.S. Runā, zibens divas reizes iespēris centrālajā teletornī. Tur zaudējumu cipari būs vēl ņiprāki.